Noslēdzoties starptautiskajam Eiropas Komisijas finansētajam projektam ATOME, kura ietvaros vairākās Eiropas valstīs tika pētīta opioīdu terapijas pieejamība un ar to saistītās barjeras, pērn tika izdotas rekomendācijas situācijas uzlabošanai arī Latvijā. Uzziniet vairāk par vēlamajiem risinājumiem!

Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē opioīdu lietošanu stipru sāpju kupēšanai un citu simptomu mazināšanai pretsāpju terapijā, kā arī opioīdu atkarības ārstēšanai. Iespēja saņemt šīs zāles ir cilvēktiesību jautājums.[1] Projekta Access to Opioid Medication in Europe (ATOME – Piekļuve opioīdu zālēm Eiropā) ietvaros dalībnieki – veselības nozares pārstāvji un eksperti no divpadsmit Eiropas valstīm – vērtēja un sniedza rekomendācijas, kā padarīt no stiprām sāpēm un narkotiku atkarības sirgstošajiem pacientiem domāto opioīdu terapiju vieglāk pieejamu. Pētījumā, iesaistoties Latvijas Republikas Veselības ministrijai un Latvijas Paliatīvās aprūpes asociācijai, tika analizēta situācija arī Latvijā. Tika apzināti būtiskākie opioīdu pieejamības šķēršļi, lai sekmētu nacionālā stratēģiskā opioīdu pieejamības uzlabošanas plāna izstrādi.[2]

Statistika apliecina nepietiekamu zāļu patēriņu

Projekta ATOME ietvaros izpēte noritēja šādās divpadsmit Eiropas valstīs: Bulgārijā, Kiprā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā un Turcijā. 2003. gadā visās minētajās valstīs tika novērota viena kopēja iezīme: pēc statistikas datiem, bija īpaši zems morfīna patēriņš uz vienu iedzīvotāju.[3] Arī saskaņā ar Duthey and Scholten 2013. gadā veikto pētījumu, opioīdu analgētiķu patēriņš šajās divpadsmit valstīs, tostarp Latvijā, nav atbilstošs.[4]

Izpētes ietvaros tika apzināti potenciālie šķēršļi attiecībā uz piekļuvi opioīdu zālēm, ko regulē vietējie tiesību akti. Konstatētas šādas galvenās potenciālo šķēršļu kategorijas: parakstīšana, izsniegšana un valoda. Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas tiesību aktos ir ietverts īpaši daudz potenciālo šķēršļu attiecībā uz piekļuvi.[5]

Dažas rekomendācijas izmaiņām tiesību aktos

• Ieteikums visiem atbilstoši apmācītiem un kvalificētiem ārstiem ļaut parakstīt kontrolējamās zāles, nenosakot noteikumu iegūt papildu licenci. Ieteicams nenoteikt ierobežojumu, ka kontrolējamo zāļu metadonu un buprenorfīnu drīkst parakstīt tikai narkologs.
• Ieteikums pārskatīt ierobežojumus attiecībā uz parakstāmo zāļu daudzumu uz vienas receptes.
• Ieteikums atcelt administratīvās prasības, kas palielina administratīvo slogu praktizējošajiem ārstiem, kas ārstē pacientus ar kontrolējamām zālēm.
• Ieteikums nodrošināt, lai visiem pacientiem, kam nepieciešama terapija ar kontrolējamām zālēm, būtu iespēja šīs zāles izmantot pilnā terapijas laika posmā.
• PVO iesaka izvairīties no atsaukšanās uz pacientiem ar atkarības sindromu necienīgā veidā. Tādēļ stigmatizējošo terminu “atkarīgais” vai “narkomāni” labāk aizstāt ar “personu vai personām ar atkarības sindromu”. “Narkomānija” jāaizstāj ar “atkarību vai atkarības sindromu”. Stingri ieteicams kontrolējamās vielas nesaukt par bīstamām vai narkotiskām vielām.[5]

Skatīt visas rekomendācijas.

Pētījuma gaitā analizēti šķēršļi arī vispārējās veselības politikas un plānošanas nostādnēs, ietverot tādus aspektus kā valsts atbalsts, finansiālie un ekonomiskie aspekti, izglītība, sociālie jautājumi u. c. Uzlabojumi nepieciešami it visos aspektos, tostarp jāveicina izpratne par opioīdu lietošanu sabiedrībā, kā arī ārstniecības personu vidū (joprojām pastāv stereotipi, pārpratumi, bailes no atkarības, novēršanās, nāves). Būtiska problēma ir stigmatizācija, piemēram, onkoloģisko slimību gadījumā sāpes nereti tiek uzskatītas par dabisku slimības izpausmi, kas jāpieņem bez risinājuma. Jātiecas uzlabot savstarpējo komunikāciju ārstu un pacientu vidū – tā aprūpējamie un viņu ģimenes var uzzināt vairāk un gūt pareizu informāciju par opioīdu lietošanu sāpju kontrolēšanā un paliatīvajā aprūpē.[1]

Dažas rekomendācijas izmaiņām veselības politikas nostādnēs

• Ieteikums uzlabot sadarbību starp galvenajiem nozares pārstāvjiem (Veselības ministrija, Latvijas Farmaceitu biedrība, Nacionālais veselības dienests un vietējās pašvaldības).
• Ieteikums palielināt finansējumu paliatīvajai aprūpei un organizēt tās pieejamību ārstniecības iestādēs (ieskaitot dienas centrus un primārās aprūpes iestādes).
• Veicināt paliatīvās aprūpes pieejamību ne-onkoloģisku slimību pacientiem.
• Turpināt attīstīt izglītības iespējas un mācību programmas paliatīvajā aprūpē.
• Uzlabot starpnozaru sadarbību starp dažādām veselības aprūpes un atbalsta institūcijām.
• Mazināt stereotipus, kas saistās ar opioīdu lietošanu.[1]

Skatīt visas rekomendācijas