Fentanils pieder pie stipro opioīdu grupas (µ receptoru agonists). Tas ir sintētisks morfīna atvasinājums, analgētiska viela, kas ir 80–200 reižu stiprāka par morfīnu. Piemērots nociceptīvu un neiropātisku (60%) sāpju kupēšanai pretsāpju terapijas trešajā līmenī, saskaņā ar PVO rekomendācijām. Fentanils ir augsti lipofils, ātri šķērso hematoencefālo barjeru, tam nav zināmu aktīvu metabolītu, kuri izdalītos caur nierēm. 2012. gadā tas bija visvairāk izmantotais sintētiskais opioīds medicīnā, 2013. gadā pasaulē tika izmantoti 1700 kg šo zāļu.

Fentanilu ievada intramuskulāri, intravenozi, transdermāli, caur gļotādām (zem mēles, aiz vaiga, lietojot tabletes, šķīstošās membrānas, lozanges) un intranazāli. Mazās molekulas izmēra dēļ fentanilam ir augsta biopieejamība (visaugstākā transdermāli – 92% gadījumu, intranazāli – 89%, aiz vaiga un zem mēles – 70%, norijot – tikai 33%).

Fentanils tiek metabolizēts aknās ar citohroma CYP3A4 palīdzību. Pussabrukšanas perioda ilgums ir atkarīgs no zāļu ievadīšanas veida: intravenozi – 10–20 min., intranazāli – 6,5 min., transdermāli – 20–27 h, zem mēles, zem mēles/aiz vaiga lietojamās tabletes – 5,4–6,3 h. Vielas izvadīšana no organisma notiek caur urīnizvades sistēmu.

Fentanila TDS nozīmē bāzes sāpju kupēšanai – vidēji stipras vai izteiktas hroniskas sāpes, kas ilgst vairāk nekā trīs mēnešus un kopumā vismaz 12 stundas diennaktī.

Medikamenta devas lielumu nosaka individuāli, un to pamato pacienta opioīdu lietošanas anamnēze, ievērojot pacienta vispārējo stāvokli, sūdzības, sāpju stiprumu, kā arī slimības izplatības pakāpi. Devas titrēšanu vienmēr sāk no mazākās (25 mcg/h), devu pakāpeniski paaugstinot par 25 mcg/h. Ja deva ir virs 100 mcg/h, tad to turpmāk var paaugstināt par 50 mcg/h ik pēc 72 stundām. Izņēmums ir gados vecāki (>70 gadiem) cilvēki ar stipru sāpju sindromu, kad devu virs 100 mcg/h turpina paaugstināt par 25 mcg/h, tā novēršot fentanila pārdozēšanas iespēju un blakusefektus.

Fentanila TDS pielīmēšanai parasti izvēlas gludu ķermeņa augšējās daļas vai augšdelma rajonu, kur āda ir bez apmatojuma, ievainojumiem vai citiem defektiem. Šī ķermeņa daļa nedrīkst būt apstarota. Ja āda ir jāmazgā, tas jāveic ar ūdeni, nelietojot ziepes, eļļu, losjonus, spirtu saturošus šķīdumus vai citus tīrīšanas līdzekļus, kas var kairināt ādu. Pirms plākstera uzlikšanas ādai ir jābūt pilnīgi sausai.

Plāksteri pielīmē tūlīt pēc iepakojuma atvēršanas. Pēc aizsargslāņa noņemšanas plāksteri aptuveni uz 30 sekundēm ar plaukstu stingri piespiež ādai, lai nodrošinātu, ka tas ir labi pielipis. Īpaši jāpārliecinās, vai ir pielipušas plākstera malas. Pēc plākstera uzlikšanas rokas jānomazgā tekošā ūdenī (var bez ziepēm). Uz iepakojuma atzīmē, kad plāksteris uzlikts, kad tas jānoņem un jānomaina, t. i., pēc 72 stundām jeb trim diennaktīm. Plāksteris jāmaina pēc trim dienām tajā laikā, kad tas ticis uzlīmēts. Ja tiek līmēti vairāki plāksteri vienā laikā, tad tie arī jānomaina vienlaikus.

Fentanila difūzijas vietai uz ķermeņa nav būtiskas nozīmes. Tomēr, ņemot vērā efektivitātes un drošības apsvērumus, izvēloties piemērotāko vietu fentanila TDS uzlīmēšanai, jāņem vērā, ka to nav ieteicams līmēt uz:

• sāpošās vietas; 
• uz muguras – iespējama pastiprināta berze, TDS cieši nepieguļ pie ādas, atlīmējas; 
• ādas apmatojuma vietās – plāksteris blīvi nepielīp pie ādas; 
• uz bojātas ādas – ja ir psoriāze, iekaisums, rētaudi, tūskas;
• uz mitras un sviedrainas ādas – plāksteris atlīmējas un nepieguļ pie ādas.

Plāksteris jāmaina ik pēc 72 stundām (nevis pēc četrām, piecām diennaktīm!). Jauno plāksteri tad uzlīmē citā vietā, ļaujot ādai “atelpu” 3–6 dienas. Klīniska kļūda ir TDS devu paaugstināt jeb līmēt papildu plāksteri pēc 24 vai 48 stundām. Jākupē izlaušanās sāpes, tās mazina ar ātras darbības pretsāpju līdzekļiem – NSPL, tramadolu, morfīnu, fentanilu tablešu formā (zem mēles vai aiz vaiga).

Lietojot fentanila TDS, jāņem vērā šādi aspekti: ja TDS pārlīmēts ar gaisu necaurlaidīgu plāksteri, lokāli pieaug ādas temperatūra, kā rezultātā no sistēmas pastiprināti izdalās fentanils. Jāievēro, ka TDS nelīmē hipertermijas gadījumos, kas pastiprina fentanila difūziju caur ādu 1,5–2 reizes ātrāk, ja ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 38°C. TDS uzmanīgi jālieto gados veciem cilvēkiem ar demenci un pacientiem ar samazinātu ķermeņa masu – var izraisīt dezorientāciju, halucinācijas, delīriju, izteiktu vemšanu. TDS devas vidēji ir no 25 līdz 75 mcg/h.

Fentanila tabletes lieto pēkšņu, nekontrolējamu sāpju ārstēšanai onkoloģiskiem pacientiem, kuri jau saņem uzturošo opioīdu terapiju hronisku vēža sāpju kupēšanai. Zāles nozīmē pacientiem uz notitrētas (pielāgotas) bāzes terapijas (nedēļu un ilgāk saņēmuši vismaz 60 mg morfīna perorāli dienā vai 25 mikrogramus fentanila caur ādu stundā). Tas jālieto sāpju epizodes sākumā.

Fentanila tabletēm raksturīgs ātrs darbības sākums – vidēji 10–15 minūtes, īslaicīga iedarbība – 1 (2) stunda un minimālas blaknes. Salīdzinot ar citām zāļu formām, šī pacientam ir ērti lietojama un pieejama (nav jābūt atkarīgam no līdzcilvēkiem).

Fentanila zemmēles tabletes deva ir jātitrē, sākot no mazākās jeb 100 μg devas. Vienas sāpju epizodes laikā nelieto vairāk par divām sublingvālajām fentanila tabletēm. Nākamajā sāpju epizodē lieto 200 μg, bet papildu deva, ja nepieciešams, ir 100 μg. Sākot ar 400 μg, papildu deva ir 200 μg, bet nākamās sāpju epizodes deva būs attiecīgi 600 μg, tad 800 μg. Ja ir vairāk nekā četras sāpju epizodes diennaktī, tad bāzes terapijā jāpaaugstina ilgstošas darbības morfīna kopējā diennakts vai TDS 72 stundu deva.

• Aizcietējumi, kurus novērš, nozīmējot laksatīvus. Ilgstoši lietojot TDS, aizcietējumi pakāpeniski pastiprinās, ja tie netiek laikus novērsti.
• Slikta dūša, vemšana – biežāk pirmajās 5–7 dienās. Novērš, lietojot antiemētiķus – metoklopramīdu, motīliju, emetronu, haloperidolu.
• Apziņas, kognitīvie traucējumi, halucinācijas. Lai to novērstu, veic opioīdu rotāciju jeb nomaiņu vai arī simptomus novērš ar neiroleptiskām un sedatīvām zālēm.

Fentanila transdermālās sistēmas Latvijā ir iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 175 5. pielikumu, izrakstot fentanilu plāksteru formā, maksimālais vielas daudzums, ko atļauts izrakstīt uz vienas receptes, ir 0,384 grami, ne vairāk kā 20 plāksteru.

Būtiski ievērot!

• Fentanila TDS izraksta tikai uz īpašās receptes.
• TDS indikācijas noteikti jāpamato medicīniskajā dokumentācijā. Vēsturē vai ambulatorajā kartē reģistrē receptes numuru, zāļu nosaukumu, devu un daudzumu.
• Neizlietotie TDS jānodod ārstam vai aptiekai likvidēšanai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 220.