Lai Latvijā varētu nodrošināt efektīvu paliatīvās aprūpes sistēmu, valstiskā līmenī joprojām jārisina daudz jautājumu. Izpratne par paliatīvās aprūpes pamatuzdevumiem un informācija par šobrīd pieejamām iespējām var palīdzēt darbā ar slimniekiem, kuriem ir audzējs, un viņu tuviniekiem.

Paliatīvā aprūpe pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanai

Paliatīvā aprūpe ir integrēta sistēma, ko nosacīti veido onkoloģisku un neonkoloģisku pacientu aprūpe, kad ir nepieciešama atbilstoša fiziska, psiholoģiska, garīga un sociāla aprūpe. [1] Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju paliatīvā aprūpe izpaužas attieksmē pret pacientiem un viņu ģimenēm, uzlabojot viņu dzīves kvalitāti izplatītu audzēju gadījumos, novēršot un atvieglojot ciešanas, agrīni atklājot, novērtējot un ārstējot sāpes un novēršot citas fiziskas, psihosociālas un garīgas problēmas. [2] Paliatīvā aprūpe nozīmē arī atbalstu tuviniekiem pēc aizgājēja zaudēšanas – sērošanas periodā.

Multidisciplināra pieeja un komandas darbs

Paliatīvās aprūpes pamatā ir holistiskais aprūpes modelis – pacients un slimības simptomi tiek skatīti, ņemot vērā sociālo, psihoemocionālo, garīgo un reliģisko dzīves kontekstu un aktuālās vajadzības. Šīs aprūpes modeļa pamatā ir multidisciplināras komandas darbs. To veido paliatīvās aprūpes ārsts, medicīnas māsa, psihologs, psihoterapeits, sociālais darbinieks un garīdznieks. Pacients un viņa tuvinieki ir ne tikai aprūpes saņēmēji, bet arī komandas dalībnieki. [3]

Situācija Latvijā – no problēmām līdz risinājumiem

Nozares pamatuzdevums vēsta, ka paliatīvā aprūpe jānodrošina 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. [4] Lai Latvijā varētu nodrošināt efektīvu paliatīvās aprūpes sistēmu, valstiskā līmenī joprojām jārisina daudz jautājumu, no kuriem īpaši aktuāli ir nepietiekamais paliatīvās aprūpes gultasvietu skaits, kā arī paliatīvās aprūpes pieejamība primārās veselības aprūpes līmenī. Nepietiekamais finansējums nav ļāvis Latvijā īstenot izstrādāto paliatīvās aprūpes modeļa plānu, piemēram, izveidot akreditētas apmācību programmas un turpināt sociālo darbinieku izglītošanu šajos jautājumos. Nav radītas mobilās paliatīvās aprūpes vienības pieaugušajiem, reģionos trūkst dienas stacionāru, kur palīdzēt vieglākos gadījumos. [5] Tomēr, neraugoties uz šīm nepilnībām, darbā ar pacientiem un viņu tuviniekiem der atcerēties un sniegt pilnvērtīgu informāciju par esošajām iespējām un tiesībām.

Ārstniecības iestādes un resursi

“Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” Ambulatorajā nodaļā tiek nodrošinātas paliatīvās aprūpes speciālistu konsultācijas – 67000610. Latvijas rajonos šo darbu veic vietējie onkologi. Latvijā valsts apmaksātas paliatīvās aprūpes nodaļas ir sešās ārstniecības iestādēs:

• "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" – Hipokrāta iela 4, Rīga, tālr. 67000610;
• "Daugavpils reģionālā slimnīca" – Vasarnīcu iela 20, Daugavpils, tālr. 65434314;
• "Vidzemes slimnīca" – Jumaras iela 195, Valmiera, tālr. 27036521;
• "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" – Inženieru iela 60, Ventspils, tālr. 63620937;
• "Rēzeknes slimnīca" – 18. novembra iela 41, Rēzekne, tālr. 64622239;
• "Piejūras slimnīca" – Jūrmalas iela 2, Liepāja, tālr. 63425311. [6]

Lai saņemtu valsts apmaksātu paliatīvo aprūpi slimnīcā, nepieciešams ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījums.

Aprūpe mājas apstākļos

Valsts kompensē ģimenes ārsta mājas vizītes pie paliatīvās aprūpes pacientiem. Atsevišķu diagnožu gadījumos ir iespējams saņemt arī valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus mājās. [7] Īslaicīgs risinājums, kad slimnieku kopšana un minimāla medicīniskā palīdzība dažādu iemeslu dēļ mājas apstākļos nav iespējama, ir sociālās aprūpes gultas ārstniecības iestādēs. Piemēram, valsts finansētās īslaicīgās sociālās aprūpes gultas ir Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas 1. slimnīca” (Bruņinieku iela 5, Rīga, tālr. 67366257). Sīkākai informācijai par šī pakalpojuma saņemšanu jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. [6] Atsevišķi izšķir bērnu paliatīvo aprūpi, kas Latvijā tika izveidota deviņdesmito gadu sākumā. Par atbalsta sniegšanu rūpējas bērnu paliatīvās aprūpes profesionāļi no Paliatīvās aprūpes dienesta (atrodas “Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā”) un Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības. Ģimenei, ilgstoši atrodoties paaugstinātā emocionālā spriedzē, ko izraisa neizārstējami slima bērna aprūpe, psihosociāls un garīgs atbalsts ir īpaši nepieciešams. [8]

Palīdzība sāpju gadījumā

Sāpju problēma paliatīvajā aprūpē ir viena no aktuālākajām, īpaši progresējoša vēža gadījumā, kad hroniskas sāpes izjūt 90% pacientu. Medikamentozā terapija ir galvenais risinājums, lai sāpes mazinātu vai novērstu. Efektīva pretsāpju terapija uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, ļaujot viņam produktīvi iekļauties ģimenē un sabiedrībā. [1] Sāpju kupēšanai paredzētās zāles ir valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Svarīgi nodrošināt, lai zāles ir vienmēr pieejamas, īpaši brīvdienās, novēršot nevajadzīgas ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem. Latvijas veselības politikas veidotājiem ir jādomā par kompensējamo zāļu saraksta straujāku papildināšanu ar inovatīviem medikamentiem vēža slimnieku ārstēšanai. Latvijas vadošie onkologi ir aicinājuši valdību sākt aktīvi gatavoties Veselības ministrijas iecerētajam 2015. – pretvēža gadam un rast iespējas efektīvākiem risinājumiem cīņā ar onkoloģijas slimībām.

Psiholoģiskā un garīgā aprūpe dvēseles dziedināšanai

Svarīgi atcerēties, ka līdztekus fizisko sāpju atvieglošanai un sociālajai palīdzībai pacientiem ir ļoti būtiski saņemt arī psiholoģisko atbalstu – jātiecas uzklausīt un sarunāties ar pacientu, panākt savstarpēju sapratni un uzticēšanos.

Resursi un iespējas

• Paliatīvās aprūpes nodaļās speciālistu komandā līdzdarbojas psihoterapeiti. “Latvijas Onkoloģijas centrā” ir ieviests speciāls tālrunis psiholoģiskās palīdzības sniegšanai onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem – 8000 3003.
• Morālo, psiholoģisko atbalstu un informāciju par veselības politikas aktualitātēm sniedz arī nevalstiskās pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks”, Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība, Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība un citas.
• Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas lielākajās slimnīcās pieejama arī garīgā aprūpe. Profesionāli kapelāni ir sagatavoti sniegt garīgo aprūpi ikvienam, kurš ir izteicis šādu vēlēšanos, neskatoties uz to, vai pacients pieder kādai konfesijai vai ne, arī tad, ja cilvēkam nav aktīvas ticības prakses. [9] Kapelānu dienesta funkcija ir palīdzēt pacientiem un viņu tuviniekiem identificēt viņu garīgās vajadzības un resursus, kas ietekmē viņu slimību un hospitalizāciju, atklāt vai no jauna meklēt viņu cerības, saskaroties ar nopietnām veselības krīzēm, un saņemt garīgu atbalstu/mierinājumu aprūpes gaitā slimnīcā. [10]